meklēju zēnu ar zilām acīm.

tā līdīgi Ilze Indrāne nosaukusi savu bērnu grāmatiņu. Tikai es.. zilām. Vispār sen neesmu neko rakstijusi, laikam jau ai slinkuma vai vienkārši.. man īsti nav ko teikt. Man ļoti ilgi nav bijusi pamatīga poitīvisma deva un.. es sen neesmu jutusies laimīga. Es slimnīcā, lasot grāmatas un žurnālus, pārdomājot savu 16mit gadus, īstenībā, īso dzīvi, esmu sapratusi tik daudz ko, bet tas ir tik.. sarežģīti. Es esmu sapratusi, man pieleca fiška un es sapratu, ka svarīgākās un nozīmīgās ir tikai pozitīvās emocijas. Vēl šodien Laine man nolasīja mazu rakstiņu, ka mēs cilvēki esam kā magnēti, kas pievelk visu tieši to negatīvo, jo mēs visbiežāk domājam par tām lietām, kuras mēs nepavisam negribam. tā ir! pirms es nokļuvu slimnīcā, es no tā tik šausmīgi un briesmīgi baidijos un visu laiku teicu, ka es negribu tur iekļūt, negribu salsimt, negribu, negribu, negribu.. Un kas beigās sanāca? Es saslimu, smagi vēlpietam, nokļuvu slimnīcā un vēl tagad mokos ar dažādām blakusparādībām.
Un es stresoju. bet tās ir tik nenozīmīgas lietas īstenībā! Mācības, nu jā, es esmu tur visu pamatīgi un atīšos, ka galīgā pakaļā, bet to visu es spēšu, jo tas IR iespējams jebkuram cilvēkam - savest kārtībā savas atzīmes un sākt mācīties, vienkārši pa nedēļu mācies - nogalēs tusējies, tas tā.
Veselība? nu jā, tas ir tāds neliels lūzuma punkts šobrīd, jo mans asinsspiediens lēkā no augstāka uz zemāku un otrādāk, tapēc man bieži noreibst pamatīgi galva un sirsniņa īsti negrib ieiet dzīves ritmā, bet viss taču būs labi! Tas viss tikai tapēc, ka es sūdzos, stresoju par savām nieka problēmām un nepriecājos! Stresoju, hm par ko? par sīkumiem! Personiskā dzīve? arī neveicas, bet arī tam es ticu, ka nu man taču reiz jābūt laimīgai ar to sajūtu vēderā, kad liekas, ka tur palaista taureņu armija apšaudē un, kad skolā nevar neparko citu padomāt, es ticu, man ir tikai 16gadu! Problēmas? jā ir, atzīstu un neslēpju, bet arī tās tiks atrisinātas. Tas viss tagad ir tik ļoti savijies, saķēries kā tāds dzijas kamols kurš jāsatin pareizi, bet tagad tur ir mezgli un zirnekļu tīkli. Tas viss ir iespējams, to visu ir iespējams satīt un sakārtot pareizi, es tam ticu.
Es mājās esmu nosēdējusi pārāk ilgi, esmu pārskatijusies filmas un izraudājusi visu savu miesu, jā, es arīatzīšos, ka mīlestība vai ļoti, ļoti stipra pieķeršanās kādam ir nenormāli sāpīga un no tā tik viegli nevar tik vaļā, bet esmu nolēmusi būt tik stipra kā mamma. Viņa man ir paraugs visai manai dzīvei. Es negribu atkārtot viņas kļūdas un man ir savi plāni. man ir! un es ar to lepojos.
Ar to es gribēju teikt to, ka esmu ieplānojusi sākt nedaudz jaunu dzīvi, it kā jau smieklīgi uz jaunā gada pusi visi tā saka, bet ja es kaut ko ieņemu galvā, es pie tā palieku. Redz, es jau no piektās klases teicu visiem, ka es mācīšos par arhitekti. un es uz to visu laiku gāju un mērķēju. mamma man palīdzēja tam noticēt un kā jūs domājat, par ko es tagad mācos? jā, par arhitekti! Jā,krasi es neko nemainīšu, bet stingrumu man vajag. Man nekad mūžā nav bijis tēta un man pat rakstīt to vārdu ir visai..ērmīgi, tapēc es nezinu kāda ir īsta vīrieša - tēva norādījumi un stingrums. Jā, mamma man ir stingra, kad to vajag un esmu dabūjusi ar siksnu pa dupsi, bet tā ir mamma. Tapēc es vēlos ieturēt sev zināmas robežas, īpaši saistībā ar mācībām! Es gribu to skolu pabeigt un startēt ar sabiedrībā jau zināmu kompāniju un savu vārdu tajā. Tā lūk. :)
__
un es esmu pateicīga Liktenim, ka esmu pārvākusies uz dzīvi Jūrmalā un, tādejādi esmu ieguvusi īstus draugus. Jā. Kaut vai atnāk ciemos uz tēju, tas ir viss. tas ir nenovērtējami. paldies jums. :)
par draugiem runājot, man tik ļoti pietrūkst Anete, ka es jau jūku prātā. Viņa ir slimnīcā, rīt raksta, iespējams, ārā un tad es viņu apciemošu. Ar saldumiem un tēju. little surprise from me. es tiešām ilgojos. :)

Un šobrīd man ir neliela tukšuma sajūta,iespējams, filmu iespaidā. lovelovelove.. fuck the love! kam tādu? vļēēēh un tomēr, tas ir sūdīgi, ka es tik bieži redzu iedziestam un izdziestam tajā logā gaismu. tas ir pirmais, kur es parasti paskatos no rīta, vakaros un pa dienu, ikreiz, kad es pārvietojos uz dzīvokļa otru pusi.. bet gan jau, tam taču reiz jātiek pāri, ne? :)

un jā, es rīt dodos uz skolu, novēliet man milzīgu veiksmi! un šodien Latvijai ir dzimšanas diena, daudz laimes tev, Latvija. Arī manā logā deg svecīte :)

tā nu man te iet. un, man ir labākā mamma uz Pasaules, visā visumā un visurvisurvisur. Es viņu Mīlu. :)