ujujuj, cik sen te gan nav rakstīts. :)
Ir jau 24.maijs un pulkstenis rāda 1.00 un es pat nezinu ar ko sākt.
Tad nu lielos vilcienos - iet man raibi. Te no kalna apakšas uz augšu, no augšas uz apakšu un otrādāk, bet tā jau laikam vienmēr. :)
Pēdejo reizi, kad rakstiju, biju ļoti satraukusies par gaidāmo mēnesi, kas bija visai saspringts mācību ziņā, bet viss jau ir galā un ziniet? Man tik labas atzīmes nekad nav bijušas un ar to ļoti priecājos! Nav jau arī teicamnieces atzīmes, bet tomēr savu uzstādīto latiņu esmu sasniegusi, vismaz +/-. Tagad sākusies prakse, visiem baigi negribas neko darīt, bet darbi kaut kā jau iet uz priekšu. Arh-11 baigi atkal iedraudzējušies, smieklīgi.. rodas arvien jauni un jauni prikoli, es priecājos. :) Aizeju uz skolu un kārtīgi izsmejos :)
Dzīvojos te pa Rīgu, baigi bieži. Sanāca tā, ka gandrīz nedēļa.. par to tēmu runājot, vispār šausmas, kā tie gadi skrien. Ar mammu vakar baigi atkal runājāmies un mamma atzina, ka baigi grūti tagad bija, pārraut to "mātes un meitas nabassaiti", bet mamma tikai priecājas, jo nu... šis tas ir ko mamma negrib, lai tas notiek ar mani. Es pati ļoti priecājos, ka tā notiek viss. Protams, viss gan nenotiek tik rožaini, kā tagad lasot šķiet, ir jau tie asumi, kritumi un melnumi. Visai dīvaini man šķita mammas teksts, ka es varētu nostāties pati uz savām kājām. hm, uz savām kājām... tas ir gluži.. nu tā, iesoļot pieaugušo dzīvē. (šobrīd pa logu dzirdu ņaudam kādu kaķēnu, nespēju īsti nokoncentrēties...) kur es paliku, ak jā. Vēl nesen man pajautāja - "kad tu liksi tiesības?" un tad mani pārņēma tāds kā mulsuma brīdis - es un jau likt tiesības?!?! Es un mašīna? Es un pie stūres? UZ LIELCEĻA?! es nedaudz tajā brīdī nošausminājos, cik ātri mēs visi izaugam. Es tik ļoti gribēju izaugt, tik ļoti gribēju staigāt uz augstiem papēžiem, krāsoties, krāsot matus, lokot matus, vilkt skaistas kleitas un nu, tas laiks ir pienācis, bet vai es to vairs gribu? Nē.. šobrīd nonācu pretrunā nedaudz, es gribētu, lai tiem nai skrienošie 18mit paliek uz vietas un nekustas. Es negribu augstskolu, es negribu vergot nodokļiem, nu bāc, nu! Tas laika rats ir tik ļoti neapstādināms, eh.. tapēc, nu.. ja jau pametat vecākus tik aši, tad vismaz bieži zvaniet un nekašķējaties. Mēs te nesen pakašķējāmies ar mammu un šausmas - es tik ļoti sen nebiju izlējusi tik daudz asaru pa tām 20 minūtēm! :D
nedaudz novirzoties no temata, lielos vilcienos runājot - ar meitenēm bijām uz improvizācijas teātri "Hamlets", nu nosmējos kā tāds trakais. tā nāca smiekli un nevar apstāties. :D tad tā, nedaudz iepirkos, tagad uztaisiju pasūtijumu no h&m, jo mana losenīte laine nespēja vācijā man neko izvelēties, tad esmu tagad mājās, biju jūrā, piedegu kā cepta ola uz pannas un te nu es esmu. pa vidam notiek visādi meksikāņu seriāli, bet par to sikāk gan es nestastīšu, jo tur jāmin konkrēti vārdi un ar "x" un "y" nebūs vairs tik interesanti. :)
tad nu ko, rīt eju frizēties! :) ciau!
