nu tad čau, kā kādreiz ģimnāzijā teica Aigars P. :) Nezinu kādēļ es to iesāku ar ģimnāzijas noti, bet man pavisam nopietni no vienas puses pietrūkst tā mazā, altā skoliņa, kas no manas mājas nr1. - kauguros ir dažu minūšu attālumā un tur visi viens otru pazīst, visi visus sveicina un dara milzu muļķības. Man dažreiz tiešam šķiet, ka es visu uztveru pārāk nopietni. Bet vajag taču nenopietnības, tapēc paldies Dievam, ka man ir tāds pieckājis ar kuru var darīt muļķību muļķības!
Tad nu šeku reku, vakar pienāk ziņa skaipā, ko māk arī atdarināt žako, un teksts apmēram tāds - šodien vakarā tiekamies pie Laumiņas, pieckājis apvienojas! Okei. Plāns jau it kā bija doties uz Rīgu, jo esmu pārilgojusies pēc sava vīrieša Nr.1 Pasaulē, bet par cik esam strādājošss pāris (par to nedaudz vēlāk) tad izvēlējos vienu no savām brīvdienām beidzot veltīt savam pieeeeeckājim. Īsumā - muļķības! Mēs gulēt iegājām ap pieciem no rīta, bet līdz tam mēs izpīpējām gandrīz visu Aigas tabaku + mana, izsmējāmies, dažas arī paraudāja un ak vai, mēs tur izcilājām visas tēmas uz pasaules, sākot no A līdz Z un tālāk ar cipariem. Sēdejām jūrā, ar Jaguāriem un vienbrīd pieskatījām pat sunīti Vito no Monaco, kas saprot tikai angliski - sit Vito! Sit and vait! nu tik funny . Mēs pat redzējām salūtu! Yeeeaah. Bija forši satikt meitenes.
Dažreiz tā ir, kad viss šķiet noriebies, vajag padarīt muļķības un pasmieties pat stulbiem jokiem līdz atkal varu pieversties pieaugušo dzīvītei.
Tātad - kā man iet? Pēc iesākuma jau varētu šķist ka tīri neko, ne? Pareizi ir. Man ir pasaulē visforšakais draugs, manas meitenes un mamma! Ko gan citu vel vēlēties? :)
Tagad Augustā mammas draudzene, kas dodas uz austrāliju, iekārtoja mani uz mēnesi darbā, Bulduru kafejnīcā Brown Sugar , kurš atrodas Bulduru krutākajā rajonā un tur nāk vieni miljonāri un miljonāru sievas, oh my. Manuprāt, piecītis tas viņiem ir kā pieckapeika, ko varētu pat netīši pazaudēt un par to nemaz nesatraukties, kā piemēram daram to mēs - vidusslāņa cilvēki.. Strādāju trīs dienas pēc kārtas nedēļā un tas ir tik fucking nogurdinoši. Man jāstiepj uz vienas rokas supersmaga paplāte, jo ar otru roku ir jāataisa durvis, jaapkalpo vel cilvēki un jātēlo, ka esmu ļoti laipna un laimīga. Nu jēziņ.. Man pat negribas iedziļināties, bet darbadienas beigās esmu beigta..
Par nedarbu runājot, es te atpūtos, ar vīrieti dzīvojāmies pie manis kauguros, jo rīgā dikti hot un neforši tur uz asfalta, pārpeldējām jēgu, haha. :D Pa vidam te vel biju nepatēmu ar vīrieša vecākiem uz sportaspēlēm Liepājā, bez paša vīrieša. Nē, nu es jau nesūdzos, tur dikti forši būtu gājis, ja man būtu bijusi normāla kompānija ar kuru tā teikt, nu patusēt.. :) Sajutos ļoti ģimeniski visā visumā, tikai rīts gan pasmags - iepriekšējā vakarā bijām uz olīvi un mani neielaida radiobārā, sieklīgi, haaha. besī, nu tas gan man besī :D tik maz līdz 18 un tomēr, haahaa. :D
okei, šodien beidzot braucu satikt vīrieti, man gribas ēst jau atkal un es dodos, čava!
Ak jā! Es tik ļoti priecājos, nu tik ļoti, yeeeaa!!! :):)
