Sen atkal neko šeit neesmu iedrukājusi un nu ko, pirmais ieraksts martā! :)
Esmu tikusi galā ar to drausmīgidrausmīgo nedēļu, kuru pieminēju iepriekšējā ierakstā. Tīri veiskmīgi. Visur esmu dabūjusi atestācijas un pat matemātikā izcīniju savu piecinieku, kas man šķiet liels sasniegums. žēl gan, ka vidējā tāda pašvaka, tikai 6,3, bet nu tomēr, tomēr.. :) Nedēļa pagāja visai drausmīgi. Jau no 7dienas uz 1dienu biju gulējusi tikvien kā divas stundas, tomēr pa dienu jutos žiperīga un pat vēl pamanijos aizbraukt pie sava lieliskā vīrieša, kuru nebiju redzejusi gadsimtu pēc mana organisma aprēķina. :D Lieliski it kā iesāku nedēļu, tikai nu tās maz gulētās stundas.. vāks, es jums teikšu! Darba bija nāvīgi daudz, kašķi un dzīves apnikums totalākais. Gribējās vnk visu pamest un iet atpakaļ uz ģimnāziju... šausmīgi. Vismaz bija viens, kas mani atbalsta jebkad un jebkur. (happy) Nedēļas nogale gan bija kā vienmēr - perfekta! Bija šādas tādas kļūmītes, kā drebulis un nepārvarams miegs, un 7dienas rītā temperatūra virs 38°C, bet nu ja vīrietis ir blakus, tad man pilnīgi vienalga, kas notiek.
bet nu redz, tā negulētā un pārspīlētā nedēļa re kur ir - man ir klepus ar visu atkrēpošanu un mistiskas iesnas. nu bāc, viss tas pats, kas man bija tad, kad sākās plaušu karsonis, bļac. Tādēļ, rīt ņemu brīvu un rikšoju pie daktera, jo man 4dien obligāti ir jānoprezentē darbs angļu valodā, par rītdienu tas vel tā, tur kontroldarbs arhitektūras un mākslas vēsturē, bet tam domātas konsultācijas. :)
un ziniet, man ļoti kretinē šī RCK sistēma, jo reāli mans kurss, izņemot uz pirkstiem saskaitāmus cilvēkus ir veseli. Pārējiem ir klepus, iesnas un daži pat iemanījušies atnākt uz skolu ar temperatūru! nu bāc, nav jau brīnums, ka es tikko izveseļojusies un sliekšņa atnāku un atkal saslimstu! jo redz, viss atkarīgs atzīmju dēļ, nu pilnīgi sick. Ko mēs darīsim kad būsim pieauguši, kad imūnsistēm, atvainojos, ir PAKAĻĀ?...
bet nu labi, novirzoties no tā trakā slimības temata par kuru paspēju savārīties un sacepties.. viss jau ir skaisti. :) Nedaudz aizdomājos kā īsti definēt vārdu savienojumu:"Es tevi mīlu". Manuprāt tas ir kaut kas no sirds un tā, patiesi mīļi un vārdos neizsakāmi saviļņojoši, ja tos pasaka vietā, nevis kā mūsdienu jaunatne mētājas ar šiem vārdiem jau pēc pirmās dienas iepazīšanās ar nu jau savu labāko draudzeni. Es tagad tā sāku domāt, ja es saku, ka esmu iemīlējusies, kā tad ir mīlēt? Vai tas nav gandrīz viens un tas pats vai tomēr tā "ie" stadija ir kas savādāks, nu gluži kā stāsta ievads tālākajam? Nu tā, mazliet interesējoši, ziniet kā.. :)
Labi, viss ir. Es nu dodos gulēt, pirmstam uzlikt sinepju plāksteri un iezieķēt ar mentolu savu krūškurvi, rīt pie ārsta un atkal jāmācās. Čau! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru