vakar bija traka naksniņa un pēc idejas man vajadzētu gulēt un atpūtināt savu ķermeni, bet es nevaru. Smadzenes grib darboties. Dažbrīd liekas, ka es pārak daudz domāju, jo beigās es jau sāku sadomāties vistīrākās muļķības... kaut gan dažreiz šīs "muļķības" mēdz piepildīties. sviests. Es tikai gaidu. es pagaidīšu, jo es sapratu, cik svarīgs ir man. Tā bija, kā blondais man to pateica. Es tam no sākuma "uzliku mīksto", bet tagad.. tagad es to sapratu jā. lai arī kas un kā.
Šodien smaga diena, bet rīt.. rīt es došos uz jūru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru